Lorem ipsum dolor sit amet, consectetuer adipiscing elit, sed diam nonummy nibh euismod tincidunt ut laoreet dolore magna aliquam erat volutpat.
Spēkozols | Ozoli neliecas
15528
page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,page,page-id-15528,ajax_fade,page_not_loaded,,vertical_menu_enabled, vertical_menu_hidden, vertical_menu_width_260,qode-title-hidden,side_menu_slide_with_content,width_470,qode-theme-ver-14,qode-theme-starflix,hide_inital_sticky,disabled_footer_bottom,wpb-js-composer js-comp-ver-5.4.5,vc_responsive

Ozoli neliecas

 

Medņu mežā uz Robežakmens | foto Peter Zaļums

Bērnībā vecvecmāte Ucīte (Anna Kupče, 1897-1990) man dziedāja un stāstīja savas sīkstās dzīves gājumu Lielvārdes pusē. Ucīte ir mana saikne pār trim paaudzēm, viņa man ielika pašu latviskās dzīvesziņas pamatu, kurā es ielaidu savas pirmās saknes. Zēna gados, kopā ar vecākiem Laimu un Kārli piedzīvoju mūsu tautas lielo atbrīvošanos – Atmodu. Mācoties, skautojot, strādājot, kopā ar sievu Dagniju ceļojot, esmu piedzīvojis un izjutis dažādas kultūras, dažādas ļaužu vērtības. Pēdējos gados, soli pa solim, turpinu latviskās dzīvesziņas atklāsmi. Tā ir tik līdzsvarota, dabīga un saprotama, taču saglabā arī savu senās noslēpumainības plīvuru. Mūsu bagātā, latviskā dzīvesziņa ir kā tēvzemes stingrais lielceļš, pa kuru ejot, pastāvīgi atklājas kas jauns, dzīves izpratni, pārliecību un līdzsvaru vairojošs.

 

Kad 2012. gada pirmajā pavasara dienā atjaunotā Latvijas Republika pārsniedza starpkaru Latvijas Republikas vecumu. Kad apritēja šīs 7884 neatkarības dienas, apjautu, ka pārejam no atjaunošanās laika jaunas izaugsmes laikā. Šis mūsu tautai ir nākamais izaugsmes laiks, kad, balstoties uz stingrajām pagātnes saknēm un tagadnē sasniegto, varam ar pārliecību raisīt savus zarus pretim jauniem augstumiem, plest sava stiprā ozola kroni plašumā, paši sev par lepnumu un visas pasaules ļaudīm par paraugu. Mēs to varam, ja ikviens no mums, ejot savas dzīves gājumu, darot savu darbu, paļausies uz mūsu stiprajām, gadu tūkstošos senču koptajām latviskās pašapziņas saknēm un paliks nelokāms par sevi, savu ģimeni, savu tautu, savu valsti un cilvēci. Ozoli neliecas!

 

Ivars Šmits

 

Deviņas latviskās pašapziņas saknes

 

Mēs esam sena un dižena Eiropas tauta
Mums ir sava, ar viedumu, asinīm un dziesmām izcīnīta valsts
Mums ir sava, gadu tūkstošus kopta, skanīga valoda
Mums ir sava, folklorā likta, bagāta dzīvesziņa
Mums ir savas dabas ritu gadskārtas un savi godi
Mēs esam lepni savas zemes un savas valsts saimnieki
Mēs varam paši, tā, kā mums pašiem labāk
Mēs viens otru un savus labvēļus atbalstām
Mēs slinkumu un naidnieku nicinām

 

 

Latvijas vīzija

 

Latvija ir valsts, kuras zemi un tradīcijas kopj un sargā garīgi augsta, laimīga, vienota, strādīga, sena un brīva Eiropas tauta, kas orientēta uz augstākajām cilvēces pilnības virsotnēm. Ļaudis apzinās savu vērtību, savu spēku un savas dzīves uzdevumus. Spēku katrs rod savās iedzimtajās spējās un izkoptajās prasmēs. Latvijas ļaudis ir garā stipri, pārliecināti, zinātkāri, daudzveidīgi, draudzīgi, vienoti ik katra garīgās un materiālās labklājības nodrošināšanā. Balstoties tautas bagātajā dzīvesziņā rodamajās vērtībās, viņi radoši realizē sevi mākslā, kultūrā, sportā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un politikā, celdami savu Latviju un stiprinādami cilvēci.