Aģes dižozols
2021. gadā Vidrižu pagasta Aģes dižozols, lībiski: Aḑā sūrtäm, ar savu Spēkozola atbrīvošanas stātu uzvarēja Eiropas gada koka atlasē un ir pirmais koks no Latvijas, kas piedalījās šajā starptautiskajā konkursā. Konkursa fināls norisinājās 2022. gada februārī, kurā Aģes dižozols ieguva 27 098 balsis un 16 dalībnieku vidū ierindojās 9 vietā.
Eiropas gada koka 2021 Latvijas trīs labāko koku un to stāstu apbalvošana un talka pie Aģes dižozola. 19.11.2021.
Aģes dižozola stāsts
Valsts nozīmes dižkoks. Aizsargājamā teritorija 10 m platumā no koka vainaga projekcijas uz zemes. Aģes dižozols aug Aģes upes stāvkrasta slīpumā un iekļaujas krasta koku ainavā. Ozola zari atdalās no stumbra jau 1,5 m augstumā un izvēršas pār stāvkrastu un Aģes upi. Ozols ir augošs, viņa kuplais vainags ir ļoti labā stāvoklī. Šis ozols labi redzams ejot no brīvdienu mājas Medņi Rietumu virzienā pa taciņu pāri tīrumam. Pārejot pāri netālu esošajai laipai no upes otra krasta Aģes dižozols paveras visā savā varenumā.
Spēkozolu meklēšana un pētījumi Latvijā joprojām turpinās. Savas koku mīlestības mudināti latvieši arvien atrod jaunus, vēl neredzētus ozolmilžus, novadu rekordistus gan resnumā, gan kuplumā, gan garumā. Vidrižu pagastā tāds ir Aģes dižozols. Medņu māju saimnieks Kārlis Šmits to no jauna atklāja savās bērnu dienu takās un tā pakāji no krūmiem attīrīja 2005. gadā. Mēs to nosaucām par Aģes dižozolu. Ņemot vērā, ka ozols aug vēsturiskajās lībiešu zemēs, tad 2021. gadā, konsultējoties ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu, Aģes dižozola nosaukums tika iztulkots arī lībisi – Aḑā sūrtäm. Nu jau trešo gadu desmitu šis ozols iedvesmo mūsu dzimtas pārstāvjus izzināt dižkokus un apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu tūlīt pēc Lielbritānijas, ir Eiropas dižkoku lielvalsts. Tas iedvesmojis Spēkozola kustības rašanos, bijis sākums Spēkozolu pārgājienam, kā arī iedvesmojis mūsu ģimeni kopā ar draugiem un paziņām stādīt jaunu trejdeviņu Spēkozolu birzi. Aģes dižozols ir kļuvis par populārāko dižkoku Vidrižu pagastā un, iespējams, arī Limbažu novadā. To apmeklē daudzi ceļotāji, slēpņotāji un latviskās dzīvesziņas kopēji. Līdz ar tautas atmodu un netkarības atgūšanu, ozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu!