Brīvdienu māja Medņi

Viensēta ar divu gadsimtu vēsturi

Medņi ir latviešu viensēta ar divu gadsimtu vēsturi. Šajā harmoniskajā, dabas un cilvēka radītajā vietā esam izveidojuši brīvdienu māju, kur nesteidzīgi atpūsties, gūt enerģiju, sakārtot domas un rast iedvesmu! Medņu viesiem piedāvājam apgūt Baltu meditāciju – spēka un līdzsvara atjaunošanā ar ozolu enerģiju.

Brīvdienu māja Medņi ir profesionālās lauku tūrisma asociācijas Lauku Ceļotājs biedrs kopš 2003. gada. Medņi atrodas 70 km no Rīgas, 23 km no Saulkrastiem un 20 km no Limbažiem. Piebraukšana ir ērta no divām pusēm, 4,6 km no Vidrižu centra vai 3,1 km no Igates pils. Medņos iespējams apmesties brīvdienu mājā vai arī teltīs un treileros kempingā Skautu pļava.

Plašajā Medņu viensētas pagalmā ir vairākas atpūtas vietas gan saulainā pļavā, gan šūpuļtīklā kļavu paēnā. Pie dīķa omulīga ugunskura un piknika vieta. Dīķa ēnainajā krastā atrodas viensētas svētvieta Medņu svētozols. Bērniem rotaļu laukums ar smilšu kasti un šūpolēm. Vieta aktīvām spēlēm pļavā blakus augļu dārzam.  Akmens mājas mūros, skursteņa galā stārķu ģimenes ligzda. Vasaras nogalē dārzā daudz jāņogu, ērkšķogu un upeņu. No Medņiem pāri tīrumam ved taciņa uz 200 m. attālo Aģes upi un Aģes dižozolu. Lai sajustu latviešu svētāko koku ozolu spēku, izbaudītu tīrumu un dabīgo pļavu skaistumu un meža dzīves ritumu, vērotu putnus un meža zvērus, piedāvājam doties 2,9 km garajā Spēkozolu pārgājienā.

Apmešanās brīvdienu mājā

Medņu viesu rīcībā ir trīsdesmitajos gados celta guļbaļķu dzīvojamā māja. Šeit jūtams omulīgais Latvijas lauku saimniecības gars. Viesu rīcībā mājas daļa ar atsevišķu ieeju. Pieci cilvēki var ērti izmitināties divās guļamistabās ar virtuvi, ēdamistabu, dušas telpu un tualeti. Vienā no guļamistabām ir arī bērnu gultiņa. Virtuvē ledusskapis, gāzes plīts un visi nepieciešamie trauki un virtuves piederumi. Mājas bēniņos sadzīves priekšmetu muzejs ar senču lauku istabu.

Apmešanās ar teltīm un treileriem

Medņu viesiem, kuri vēlas apmesties teltīs vai savos auto treileros, piedāvājam kempingu Skautu pļavā. Pļava ir norobežota ar staltu liepu un lazdu rindu un jaunu bērzu birztalu, kurā romantikas cienītāji atradīs slēptas telšu vietas. Pļavā tualete. No kempinga ugunskura vietas vakaros var vērot kā aiz tīruma pār mežu galiem riet saule. No Skautu pļavas pāri tīrumam ved taciņa uz 200 m. attālo Aģes upi, kurp rītos un vakaros kempinga viesi dodas mazgāties.

Pakalpojumu cenas 2024. gada sezonai

Iespējas un aprīkojums

Kontaktinformācija

Pārvaldnieki
Juris +371 26373173
Rita  +371 29390867

Adrese
„Medņi”
Vidrižu pagasts
Limbažu novads, LV-4013
Latvija

Waze vai Google Maps: Brīvdienu māja “Medņi”

Koordinātes un karte
N 57°22,691′ E 24°38,260′

Medņu viensētas vēsture

Medņu viensēta arhīva materiālos pieminēta jau 1811. gadā. Tā uzrādīta arī 1839. gadā izdotajā Lielvidzemes kartē. Pirmā dzīvojamā koka māja atradās apmēram 300 m. uz Dienvidiem no pašreizējām ēkām, toreiz meža ielokā pie “lielā akmens”. Igates muižas barons tur izmitināja savus kalpus. Netālu no mājas, meža vidū, blakus nelielai pļaviņai bija barona medību namiņš ar balkonu. Pļaviņā riesta laikā pulcējās skaisti putni – medņi. No tā arī cēlies saimniecības nosaukums Medņi.

Medņu saime pie dzīvojamās mājas 1927. gada Jāņos. Pirmajā rindā no kreisās: Osvalds Šmits, Augusts Šmits, Līze Šmits, Laimonis Leske, Emma Leske. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Kalsons no Birzniekiem, pārējie nav zināmi.

19. g.s. beigās Igates muižas barons fon Pistolkors Medņos blakus medību namiņam uzbūvē trīs akmens ēkas rentnieku izmitināšanai. No tām dzīvojamā māja būvēta 1880. gadā, kūts 1892. gadā, stallis/klēts 1894. gadā, ganību ceļa galā bijusi arī rija, kas 20. gadsimta sākumā nodegusi. Tajā laikā Medņos aramzeme bija tikai 3 ha. Rentnieku saimniekošana no 1880. līdz 1895. gadam Igates muižas baronu neapmierina. Tāpēc barons 1895. gadā saimniekošanu Medņos uztic savam muižas staļmeistaram, vēlāk stārastam Augustam Šmitam (1865-1937). Līdz 1927. gadam Šmitu ģimene, izcērtot mežu, lienot līdumus paplašina Medņu aramzemi līdz 20 ha. Attīstās lopkopība, graudkopība. Augusta un Līzes Šmitu ģimenē aug seši bērni.

Medņu saime āboliņa, timotiņa tīrumā 1939. gadā. Priekšplānā no kreisās – Rasma Šmite (Kleinberga), Kārlis Šmits un divi strādnieku bērni. Otrā plānā no kreisās – Osvalds Šmits, Emma Leske (dzim. Šmits), ganu meitene. Trešajā plānā uz zirga grābekļa Laimonis Leske, pa labi strādnieks.

1927. gadā Augusts Šmits tiesības uz Medņu īpašumu dāvina savam dēlam Osvaldam Šmitam (1895-1981) ar kopējo zemes un meža platību 64 ha. Turpinās straujš saimniecības uzplaukums: 1929. gadā uzbūvē vāgūzi, 1930. gadā cūku kūti (nopostīta kolhoza laikā), 1931. gadā atjauno nodegušo pirts ēku (nopostīta kolhoza laikā), 1932. gadā uzbūvē lielu labības šķūni un riju (nopostīta kolhoza laikā). Kolhoza laikā nopostīts arī vēsturiskais medību namiņš. 1934. gadā tiek pabeigta koka guļbūves dzīvojamā māja. Tad arī Šmitu ģimene no akmens mājas pārceļas uz jaunbūvēto koka māju. 1935. gadā uzbūvē gubeni. Šajos gados par kalpiem Medņu saimniecībā uz maiņām dzīvo Martinsonu un Raudavu ģimenes.

Līdz 1940. gadam Medņu saimniecība bija viena no turīgākajām Vidrižu pagastā. Lauksaimniecības produkciju eksportēja uz ārzemēm. Tas deva labus ienākumus. Mājās bija elektrība, tālrunis (numrs Nabe 29) un radio. Tika plānots iepirkt vācu traktoru.

Pie Medņu labības šķūņa ar zirgiem un jauno labības pļaujmašīnu. Apmēram 1930. gada foto. Priekšplānā stāv Augusts Šmits, uz pļaujmašīnas sēž saimnieks Osvalds Šmits, zirga mugurā Milda Šmits (Kubliņa), baltā blūzē Emma Leske (dzim. Šmits), aiz Emmas vecāmamma Līze Šmits, šķūņa durvīs kreisajā pusē strādnieks.

Sākās II pasaules karš. 1944. gada vasarā savā mežā Medņu saimnieks Osvalds Šmits izbūvēja divus bunkurus. Vienu ģimenei, bet 40 metrus tālāk, lielāku bunkuru lopiem. Pēc nesekmīga mēģinājuma emigrēt uz Zviedriju 1944. gada oktobrī Osvalds ar bērniem Kārli un Rasmu paslēpās Medņu mežā, jo mājās jau bija izvietojies atkāpjošās vācu armijas štābs. Līdzi uz mežu bija zirgs ar pajūgu un govs. Pēc trim dienām, kad frontes līnija bija aizvirzījusies, ģimene atstāja meža bunkurus un atgriezās mājās. Bunkuru vietas Medņu mežā joprojām ir saglabājušās un ir iekļautas Spēkozolu pārgājiena maršrutā. Pēc kara, Padomju okupācijas laiks. 1947. gadā Medņus iekļāva kulaku saimniecību sarakstos. Saimniecībai apzināti tika uzlikti nenomaksājami nodokļi, jo režīmam bija jāpanāk kulaku, kā šķiras, likvidācija. 1949. gadā Padomju vara par nenomaksātajiem nodokļiem atsavina visu saimniecības īpašumu. 1949. gadā visa Šmitu ģimene, ieskaitot mājkalpotājas, tika ierakstīta deportējamo ģimeņu sarakstā. 1949. gada 25. marta naktī no Vidrižu pagasta uz Sibīriju izveda 11 saimnieku ģimenes. Šmitu ģimenei izdevās izvairīties no deportācijām, pateicoties bijušā Medņu kalpa, tajā laikā jau pagasta kompartijas aktīvista, slepus dotajai informācijai par plānu mūsu ģimeni nākamajā naktī izvest. Vairākas naktis saimnieks Osvalds Šmits slēpās mežmalas pļavas siena šķūnī, meita Rasma palika pie paziņas Vidrižos, dēls Kārlis Rīgā, bet dēls Jānis pie vecāsmātes Vidrižu „Austrumu” mājās. Šmitu ģimene bija spiesta pārcelties uz dzīvi Rīgā. Vidrižos sākās kolhoza laiki. 1949. gada jūnijā Osvalu Šmitu Rīgā arestēja un notiesāja par nodokļu nemaksāšanu. Medņos ierīkoja kolhoza lopu fermu.

Ivars, Kārlis un Laima Šmiti Medņos 2019. gada vasaras saulgriežos.

Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas LR Augstākā tiesa 1990. gada jūlijā Osvaldu Šmitu reabilitē. 1995. gadā Medņu īpašumu ar nolaistām un pussagruvušām ēkām, 4 no 10 ēkām, atgūst Osvalda Šmita vecākais dēls Kārlis Šmits (1933.-2023.). Tolaik Medņos dzīvo bijusī pagasta pastniece Antonija Alise Drēviņa (1909.-1995.), slaucēja Pūle un slaucēja Helēna Svarinska (1911.-1994.) pateicoties kuras cīņas sparam Medņu viensēta netika iekļauta kolhoza zemju meliorācijas plānos un nojaukata. Sākumā Kārlim ar sievu Laimu (1949.) bija plāni nodarboties ar lauksaimniecību, taču ejot laikam tie mainās. Labāk saglabāto guļbaļķu dzīvojamo ēku sāk restaurēt ar mērķi nodarboties ar lauku tūrismu. Sakop sapostīto apkārtni un zemi iznomā. 2003. gada oktobrī Medņi iziet asociācijas Lauku Ceļotājs atestāciju un kļūst par 3 zvaigžņu brīvdienu māju.

2003. gada decembrī par Medņu īpašnieku ceturtajā paaudzē kļūst Kārļa un Laimas Šmitu dēls Ivars Šmits (1977.). Kārlis, Laima, Ivars ar sievu Dagniju (1979.) turpina saimniekot. Medņi ir iecienīta brīvdienu māja ar patīkamu un iedvesmojošu Latvijas lauku vidi, kuru apmeklē gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Lai paplašinātu Medņu teritoriju un atpūtas iespējas, 2006. gadā Ivars iegādājas papildus 10 ha Medņiem uz Rietumu pusi pieguļošo pļavu ar ozolu un bērzu birztalu. 2009. gadā Ivars rada Spēkozola kustību un preču zīmi, kā arī izglītojoši informatīvu mājaslapu par ozoliem www.spekozols.lv. 2010. gada pavasarī, kā pirmais pakalpojums ar jauno preču zīmi tiek atklāts Spēkozolu pārgājiens. 2011. gada vasaras saulgriežos Šmitu ģimene kopā ar radiem un draugiem svin Medņu viensētas 200. gadskārtu kopš tā pieminēta arhīva materiālos. Pēc lustīgas līgošanas nākamajā rītā Medņu meža malā tiek uzsāktas Spēkozolu birzs stādīšana. Līdz 2013. gadam birzī tiek iestādīti trejdeviņi ozoli.

Atjaunotās Medņu klēts atklāšanas svētki 2018. gada 18. augustā.

2010. gada pavasarī Šmitu ģimene uzsāk pakāpenisku trīs sagrauto mūru atjaunošanu. Izmantojot lauksaimniecības zemes nomā, kā arī mežizstrādē iegūtos līdzekļus 2017. un 2018. gadā norit aktīva viensētas teritorijas sakopšana. Tiek attīrīti ap 60 koki, norakts valnis dīķa Austrumu pusē, likvidēta daļa pāraugušās egļu rindas pagalmā, pret koka dzīvojamās mājas verandu pacelts 12m garš karoga masts, kā arī sadarbībā ar meistaru Jāni Gailumu pilnībā atjaunota kādreizējā klēts un zirgu staļļa ēka, kas pārtop par saimniecības un atpūtas vajadzībām pielāgotu klēti. Tā Latvijas valsts simtgades gada 18. augustā notiek Medņu klēts atklāšanas svētki, kurā Šmitu ģimene aicina radus, draugus un kaimiņus. Vērienīgajās svinībās piedalās ap 60 cilvēkiem un muzicē grupa “7 dēli”. Trīs kilometrus garais Spēkozolu pārgājiens, kas sākas Medņu viensētā un iekļauj gan Aģes dižozolu, gan Spēkozolu birzi, ir ļuvis par populāru ģimeņu un individuālu ceļotāju, kā arī Geocaching spēles entuziastu apmeklējuma vietu. 2021. gadā Šmitu ģimenes atbrīvotais un koptais Aģes dižozols ar savu Spēkozola atbrīvošanas stātu uzvarēja Eiropas gada koka nacionālajā atlasē un bija pirmais koks no Latvijas, kas piedalījās šajā starptautiskajā konkursā. Konkursa Eiropas fināls norisinājās 2022. gada februārī, kurā Aģes dižozols ieguva 27 098 balsis un 16 dalībnieku vidū ierindojās 9 vietā. Sadarbībā ar meistaru Jāni Gailumu, Šmitu ģimene turpina guļbaļķu mājas atjaunošanu. 2021. gadā 25 gadus kalpojušā celulozes un bitumena plākšņu jumta vietā stājas jauns metāla lokšņu jumts, tiek atjaunoti abi skursteņi, arī tie iegūst mazus metāla jumtiņus. Ēkas guļbaļķi tiek attīrīti un piesūcināti ar eļļu, bet 2022. un 2023. gadā pilnībā tiek atjaunota mājas veranda. Lauku tūrisma viesu sekmīgākai apkalpošanai 2023. gada pavasarī par Brīvdienu mājas Medņi pārvaldniekiem Ivars piesaista Vidrižniekus Juri un Ritu Dūdas-Čačus.