Grīdnieku dižozols Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 8.27m, 2015.
Dižkoki, gan ozoli, gan citu sugu koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa. Atbilstoši Dabas retumu krātuves datiem, kurus apkopojuši tādi dabas pieminekļu pētnieki, kā Guntis Eniņš, Ansis Opmanis, Māris Zeltiņš, Julita un Atis Kluši, Jānis Cepītis, apzināto dižkoku skaits Latvijā pārsniedz 16 tūkstošus, līdz ar to Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā, lielāks ir Lielbritānijā. Katru gadu Latvijas laukos, gravās, un mežu nostūros dižkoku meklētājiem izdodas atrast daudz iespaidīgu ozolmilžu un citu sugu dižkoku. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti lēš, ka kopumā Latvijā varētu būt vairāk par 20 tūkstoši dažādu sugu dižkoku.
Latvija dižkoku brīnumzeme
Tālā senatnē Latviju lielākoties klāja ozolu mūžameži un bija citāds klimats. Arī tagad vairāk kā pusi Latvijas sedz meži, taču no kādreizējo nepārredzamo mūžamežu ozolu audzēm nesanāk pat viena simtdaļa, tikai pus procents. Gara un nežēlīga ir ozolu iznīcināšanas vēsture Latvijā. Kurzemes hercogistes laikā un īpaši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā atlikušie ozolu meži krita par upuri strauji augošajai kuģu rūpniecībai un citām rūpniecības nozarēm. XIX gs. četros gados vien (1848-1852) Kurzemes Kandavas mežos cariskās Krievijas Jūras pārvalde izcirta gandrīz vai 8 milj. m3 ozolu. Tomēr stādīja arī jaunus. Tā XVII gs. Zviedru pārvaldītajā Vidzemē bija spēkā likums, ka ikvienam, kurš nocērt vienu ozolu, vietā jāiestāda divi jauni.
Stāsts par Latvijas milžiem – ozoliem ir vispārsteidzošākais un brīnumainākais stāsts. Dižkoku skaita ziņā lielākā daļa ir ozoli, bet visas pārējās koku sugas kopā veido tikai mazāko daļu. Un tas neņemot vērā, ka komunisma celtniecības laikā līdz 1979. gadam speciāla spridzinātāju brigāde katru gadu „uzpēra gaisā” aptuveni 1000 dižozolu. To atspoguļoja pašu spridzinātāju darba uzskaite, bet cik daudz dižkoku tika nodedzināti, cik noindēti ar vircu, cik ar benzīnu vai smēreļļām, cik ar lauksaimniecības ķimikālijām, cik tika noslīcināti, vai citādā veidā nobeigti, to vairs nepateiks neviens.
Dižkoku atbrīvotāju grupa pie Imanta Ziedoņa uzietā ozola Madlienas pagastā pēc tā atbrīvošanas no biezā krūmu apauguma 1984. gadā. Foto no Gunta Eniņa arhīva.
Staņislavam Saliņam 1974. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē iznāca grāmata par dižkokiem “Latvijas dižkoki un retie koki”. Ar grāmatas iznākšanu sākās vesela sabiedrības kustība: dižkoku meklēšana, mērīšana, pētīšana, publicēšana, sakopšana un cīņa par dižkoku dzīvību. Imants Ziedonis Latvijas Padomju republikā nodibināja dižkoku atbrīvotāju grupu. Divus gadus pēc dižkoku brāmatas iznākšanas apzināto dižkoku skaits bija dubultojies. Dižkoku meklētāju kustība turpinās arī šodien. Atrasto dižkoku skaits ir palielinājies divdesmit reižu un sasniedzis 14 tūkstošus. Latvijas simtgades ietvaros Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsāka iniciatīvu „LV100 Dižošanās”. Tās ietvaros ikvienu aicinot doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus. Tā dabas pētnieks, dižkoku meklēšanas entuziasts Arnis Bērziņš, atsaucoties uz šo aicinājumu 2018. gadā valsts Dabas aizsardzības pārvaldei dāvināja datus par vairāk nekā 2000 kokiem – gan potenciālajiem, gan reģistrētajiem dižkokiem, kurus bija apzinājis 35 gadu laikā.
Dižkoki ir Latvijas fenomens. Pēc visai izvērstas dižozolu bendēšanas Latvijā dižozolu skaits ir simts (!) reižu lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, un daudzas reizes lielāks kā citās Eiropas valstīs. Ar šo Latvija lepojas pasaules valstu vidū. Viskuplākais un visgarākais dižozols apzināts Mēru parkā Bilskas pagastā Valkas rajonā ar vainaga projekciju 820m2 un 27m augstumu. Visgarākais dižozols reiz auga Talsu rajona Dižstendes parkā. 5,18m resnais, monolītais stumbrs vainagu bija pacēlis 32 m augstumā. Diemžēl to nogāza 2005. gada janvāra vētra. Resnākais joprojām ir Kaives senču ozols, kura apkārtmērs sasniedzis 10,53 metrus.
Dižkoku datubāzes
Dabasretumi – sabiedriskā fonda Dabas retumu krātuve dižkoku datubāze.
Dziedava dižākie ozoli – karte ar foto ozoliem, kas Latvijas simtgadē sasnieguši 7m apkārtmēru, vai to var sasniegt 10 gadu laikā.
Dziedava – Julitas Klušas privātā Latvijas dižkoku, īpatnējo koku un kultūrvēsturisko koku datubāze.
Monumentaltrees – beļģa Tima privātā vispasaules dižkoku datubāzes Latvijas sadaļa.
Dižkoki aizsargājamie koki
Kopš 2010. gada pavasara 16. marta Latvijā ir noteikti krietni mazāki izmēri kokiem, kuri ir aizsargājami koki un uzskatāmi par dižkokiem. Esam izpratuši un apzināmies savu bagātību un tagad dižkokus nosakām pēc tādiem pašiem kritērijiem kā visā Eiropā.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir sadaļa „Aizsargājamie koki”. Tajā ir tabula ar aizsargājamo koku – dižkoku apkārtmēru un augstumu, kuru sasniedzot, koks Latvijā kļust aizsargājams. Ozolam jāsasniedz 4m apkārtmērs 1,3 m augstumā no zemes, lai kļūtu par dižozolu, vai arī jāstiepjas 32m augstumā. Pirms izmaiņām dižozols Latvijā skaitijās tikai no 5m apkārtmēra sasniegšanas.
Dabas retumu krātuves dižkoku eksperts Māris Zeltiņš marķē vienu no trim Nēlupu dižozoliem. Kuldīgas pusē.
Aizsargājamo teritoriju arī dižkoku var apzīmēt ar speciālu „ozollapas zīmi”. Šo zīmju sagatavošanu un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
Noteikumos noteikts arī aizliegums darbībām, kas var kaitēt koka augšanai un dabiskai attīstībai gan lauku apvidos, gan pilsētās. Piemēram, aizliegums novietot būvmateriālus vai malku, kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību. Savukārt, ja aizsargājamo koku nomāc krūmi vai jaunāki koki, atļauta to izciršana koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no krūmiem un jaunākiem kokiem brīvu 10 metru platu joslu. Pilns šo noteikumu saturs atrodams
Latvija ir dižkoku brīnumzeme! Šie jaunie noteikumi dod mums iespēju aizsrgāt daudz lielāku skaitu mūsu dižkoku. Izmantosim to, mērisim, kopsim, aizsargāsim un mīlēsim savus dižkokus! Latvijā dižozolu skaits ir simts reižu lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, un daudzas reizes lielāks arī kā citās Eiropas valstīs. Ar šo Latvija lepojas pasaules valstu vidū.
Koka apkārtmēra mērīšana
Lai pēc iespējas precīzāk nomērītu koka apkārtmēru, tas jādara ar elastīgu auduma vai plastikāta mērlenti. Apkārtmērs jāmēra 1,3m augstumā no stumbra sākuma, pēc iespējas perpendikulārāk stumbram. Video apskatāma dižkoku entuziasta Ivara Šmita praktiska koka apkārtmēra mērīšanas demonstrācija. Savukārt attēlos redzami Dabas aizsardzības pārvaldes un Kultūras ministrijas uzskates materiāli par dažādu koku stumbru veidu mērīšānu, kā arī Latvijā sastopamo koku sugu dižkoku kritēriji pēc koka apkārtmēra.
