Spēkozolu pārgājiens
Šī nav taka, šī nav laipa, šis ir brīvdabas pārgājiens. Uzvelc pārgājienu zābakus! Karti atrodi šeit!
Koku, tāpat kā cilvēku, var iepazīt tikai tiekoties un pavadot kopā laiku. Lai sajustu latviešu svētāko koku ozolu spēku, saņemtu viņu enerģiju, iedvesmu un mieru piedāvājam doties Spēkozolu pārgājienā Vidrižu pagasta brīvdienu mājā Medņi. Pārgājiens ietver astoņus atšķirīgus, gan laukā, gan neskartā dabā upmalā un mežā augošus ozolus, kuru vecums ir no 150 līdz 250 gadiem, akmeņaino un līkumaino Aģes upi, Sidraba bērzu birzi, jauno trejdeviņu ozolu Spēkozolu birzi, Gudrības akmeni, Jaunos mežozolus, kā arī divus otrā pasaules kara meža bunkurus, saimnieku ģimenes slēptuvi. Pārgājiena laikā varēsiet vērot savvaļas zvērus un putnus, kā arī uzkāpt ozola galotnē un no lādes paņemt savu Spēkozolā kāpēja apliecību. Pārgājiena lielā loka garums ir 3,0 km no kuriem 2,0 km ved pa laukiem un dabīgām pļavām, bet 1,0 km pa tipisku Latvijas skuju un lapu koku mežu un izcirtumu. Īsāks un vieglāks ir pārgājiena mazais loks, kas ved pa laukiem, tīrumiem un mežmalu. Ieskaitot objektu apskates laiku, nesteidzīgs pārgājiens pa garo loku aizņem apmēram 2 stundas. Pārgājiena apskates punkti ir marķēti, taču nepieciešama arī karte, kuru atradīsiet pārgājiena sākumā pie Medņu mājām (sekojiet norādēm pārgājiena aprakstā pie iebrauktuves Medņos). Ja pārgājiens patiks, aicinām atstāt ziedojumu tā uzturēšanai. Iesakām vilkt pārgājiena apavus, jo šī nav ne taka, ne laipa, bet gan pārgājiens brīvā dabā.
Medņu svētozols
Spēkozolu pārgājiena maršruts sākas latviešu viensētā Medņi, kur pirmā tikšanās ir ar Medņu svētozolu. Zem šī, blakus dīķim augošā, ozola zemajiem, ēnainajiem zariem ir svētvieta, kuras lauku iezīmē lokveida akmeņu krāvums. Šī ir apkaimes enerģētiski aktīvākā vieta, Dieva, pagātnes un nākotnes telpa. Atsēdies uz baļķa un atspied muguru pret ozola stumbru, nododies nesteidzīgai miera atgūšanai, lūgšanai. Pieklusini savu prātu, ieklausies dabas skaņās, lapās, putnos, vējā. Pēc dažiem mirkļiem ozola spēku un svētvietas enerģiju var sajust plūstam ķermenī. Ļaujies šai cilvēka un dabas ciešajai saiknei un atmodini savu enerģiju.
Aģes dižozols / Aḑā sūrtäm
Pārgājiens turpinās gar dīķi pa taciņu cauri pagalmam, garām dzīvojamās mājas drupām ar stārķa ligzdu skursteņa galā, cauri liepu rindai. Tad pa kreisi R virzienā, izlienot zem nogāztā vītola pa taciņu pāri laukam uz Aģes dižozolu. Šis pārgājiena maršrutā diženākais spēkozols aug stāvkrasta slīpumā, stiepjot savas saknes Aģes upē un iekļaujas upes krasta koku ainavā. Ozols ir augošs, viņa vainags ir ļoti labā stāvoklī. Stumbra apkārtmērs 4,97m, augstums 16 metri, vainaga projekcija uz zemes 250 m2. Šo ozolu 2005. gadā atklāja un no krūmiem attīrīja Medņu saimnieks Kārlis Šmits.
Aģes upe
Netālu no ozola uz ZR pa nogāzi lejā ved taciņa uz Aģes upes akmeņaino krastu. Pārejot pāri tiltiņam no pļavas Aģes krastā visā varenumā atklājas Aģes dižozols. Aģe ir 39 kilometrus gara, iztek no Aģes ezera un ietek Rīgas jūras līcī pie Skultes ostas. Senatnē Aģe kalpojusi par iekšējo satiksmes un tirdzniecības ceļu. 13.gs. Livonijas hronikā Indriķis piemin Aģi ar vārdu Adya (lībiski – mala), stāstot par Aģes lībiešu cīņām pret vācu iebrucējiem. Aģes lejtece ietilpa lībiešu Metsepoles (Mežu zemes) valstī.
Sidraba birzs
Pārgājiens turpinās atpakaļ augšā pa krasta nogāzes taciņu un tad Z virzienā gar mežmalu un tīrumu līdz Sudraba birzij. Sudraba pavediens sācis savu gaitu un pakāpeniski tiek ievīts Limbažu pilsētas un visa Limbažu novada dzīves notikumos. Tā Limbažos izveidots un attīstas Sudraba muzejs, bet šeit Vidrižu pagastā, Spēkozolu pārgājienā atrodas tautas folklorā apdziedātā Sidraba birzs, kurai cauri ejot, vari nodziedāt mūsu tautas dziesmu Caur sidraba birzi gāju un nolauzt kādu zaru, lai tālāk staigātu sidrabota. Un ieskaties, vai birzī kur nemani kādu bērzu, kas uzziedējis zelta ziediem?
Pērkonžuburs
Izejot cauri Sudraba birzij, pļavas vidū paveras Pērkonžuburs. Šis žubura ozols brīvi stiepj savu divu stumbru zarus uz visām debess pusēm. Viņam pieder visa pļava, visas debesis. Pērkonžuburs pārrauga pļavā mītošos kukaiņus, putnus un zvērus un kā visbrīvāk stāvošais apkārtnes spēkozols atbild par pērkona un zibens pieskatīšanu.
Spēkozolu birzs / Joudtämšt
Maršruts turpinās Z virzienā, kur saknes dzen jaunā Spēkozolu birzs. Šeit ir latviešiem maģisks skaits ozolu – trejdeviņi. Šis skaits simbolizē turpinājumu, pasaules uzbūves formulu, kurai nav ne sākuma, ne beigu. Ipašu Spēkozolu birzi padara tās izvietojums uz seno svētvietu – Dienvidamerikas inku Maču Pikču un senbaltu Pokaiņu savienojošās DR ass pagarinājuma, kas šņerso arī Vidrižu pagastu. Jaunās birzs ozolu izvietojums ir pieskaņots šai DR asij, kā arī D un DR debess pusēm staru veidā. Šī top par skaistu vietu, kur atpūsties, sakārtot domas, nomierināt prātu un uzrunāt Dievu. Ņemot vērā, ka birzs aug vēsturiskajās lībiešu zemēs, lībiešu mantojumam veltītajā 2023. gadā, konsultējoties ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Somugristikas centru, Spēkozolu birzs nosaukums tika iztulkots arī lībiski – Joudtämšt.
Saimnieks Osvalds
Turpinot pārgājienu gar Medņu meža R malu aiz trešā grāvja pagrieziena meža izcirtumā sastapsiet Saimnieku Osvaldu. Šis ozols pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados atradās siena pļavā pie siena šķūņa. Vasarās pļavā notika Medņu saimes siena talkas, bet mazais saimnieka dēlēns Kārlis šeit gāja ganos. Saimes ļaudis pēc darba pie šī ozola atpūtās un pusdienoja. Uz šo mežmalas pļavu saimnieks Osvalds Šmits vasarās pastaigās veda savus Rīgas viesus. 1949. gada marta nogalē Osvalds šajā šķūnī slēpās no deportācijām uz Sibīriju. Kopš tā laika šķūnis ir izzudis un mežs bija apskāvis ozolu. Saimnieks Osvalds ar saviem zaļojošajiem un arī kaltušajiem zariem ir kukaiņu un putnu dzīvotne – koks bioloģiskajai daudzveidībai.
Robežakmens un Mežavecis R
No Saimnieka Osvalda turpiniet gājienu gar izcirtuma malu Z virzienā līdz Robežakmenim, kur jāgriežas pa labi uz meža un izcirtuma stigas. Nākamais pārgājiena kilometrs vedīs pa tipisku Latvijas Vidzemes reģiona jauktu skuju un lapu koku mežu. Dodieties pa stigu A virzienā uz tālāko pārgājien Z punktu, kur izcirtuma galā, Medņu meža stigas malā atrodas meža ozols Mežavecis R. No izcirtuma puses var labi redzēt kā spēkozols savu vainagu stiepj augšup pretim gaismai, jo viņam jādzivo kopā ar pārājiem meža kokiem.
Mežavecis A
Uzsākot atpakaļceļu jādodas 50m pa cirtumu, Tur netālu jau redzams otrs Mežavecis A. Šī apsūnojušā un iešķeltā spēkozola vainags liecina, ka ozols šeit bijis pirms pārējiem meža kokiem un paspējis plest savus zarus plašumā. Tagad ap to vairums lielie koki izcirsti, izcirtumā atstāti vēl vairāki citi meža ozoli un aug jaunas apses, bet Mežavecis A balsta savu atšķelto zaru kaimiņienēs eglēs.
Meža bunkuri
Tālāk pārgājiens ved dabīgā mežā, tāpēc lūdzu rūpīgi sekot kartei un izliktajām ceļazīmēm. Pārgājiens turpinās 100m DA virzienā līdz meža bunkuru atliekām: Lielajam bunkuram un vēl 40m tālāk esošajam Mazajam bunkuram. Šos bunkurus, vienu ģimenei, bet otru lopiem, 1944. gada vasarā savā mežā izbūvēja Medņu saimnieks Osvalds Šmits. Pēc nesekmīga mēģinājuma emigrēt uz Zviedriju 1944. gada oktobrī Osvalds ar bērniem Kārli un Rasmu paslēpās Medņu mežā, jo mājās jau bija izvietojies atkāpjošās vācu armijas štābs. Līdzi uz mežu bija zirgs ar pajūgu un govs. Pēc trim dienām, kad frontes līnija bija aizvirzījusies, ģimene atstāja meža bunkurus un atgriezās mājās. No Mazā bunkura jādodas pa mežu DA virzienā līdz blakus esošās jaunaudzes D galam.
Gudrības akmens
Akmens uzņem un glabā enerģiju, kas veido saikni starp pagātni un nākotni. Latviešiem akmens ir gudrības simbols, kas glabā aizlaiku ziņas, zem kura atstāj bēdas. Akmens pauž nelokamību, stabilitāti un stingrību. No mazmazītiņa smilšu grauda radies, gadu tūkstošos un miljonos, tas izaug par lielāku vai mazāku, regulāras vai neregulāras formas, gludu vai kraupainu akmeni. Tas sasmeļas uguns, ūdens, siltuma un saules enerģiju un glabā senu, vērtīgu informāciju. Akmens ir sens dabisks simbols, lai akmeņus saprastu, vajadzīga ne tik daudz gara piepūle, cik prasme ieraudzīt. Ieskaties Medņu meža Gudrības akmenī. Latviskās pasaules fona krāsas pelēko, pozitīvu enerģiju nesošo akmei šķērso garīgās, dievišķās baltās krāsa viendabīga josla. Šis akmens nes sevī nosvērtību un briedumu, kas caurvīti ar garīgo viedumu – gudrību. Atsēdies, uzliec rokas uz akmens vaiga un pasēdi mirkli, smeļoties tā līdzsvaroto, pozitīvo enerģiju. Tālāk pa meža ceļu jādodas cauri mežam 350m D virzienā līdz mežmalai. No mežmalas paveras plašs skats uz labības tīrumu un tālumā esošo Medņu viensētu.
Randiņa ozols
Pārgājiens turpinās DA virzienā gar tīruma malas ceļu līdz Randiņa ozolam. Šis skaistais spēkozols ar zemo, plato vainagu un kuplo lapotni ataino latviešu folklorā aprakstīto romantisko tikšanās vietu. Pie šī ozola 2011. gadā notika lidzinašāna – dievestīgs notikums, latvisks kāzu rituāls, kurā puisis un meita liecinieku klātbutnē vienojās uz mūžu iet kopēju dzīves ceļu. Uzkāp Randiņa ozolā pa tā zariem. Brīdi pavēro skaisto apkārtnes skatu un saņem ozola spēku un iedvesmu. Randiņa ozola galotnē ir trauks! Paņem no tā savu Spēkozola kāpēja apliecību. Šī arī ir burvīga vieta, kur nodoties Baltu meditācijai.
Ražas sargs
Nedaudz tālāk labības laukā slejas Ražas sargs, kurš rupējas par apkārtnes labības tīrumu auglību, piesaistot tīrumiem debesu un kosmosa enerģiju. Pēc Ražas sarga apciemojuma, turpinot gajienu DA virzienā pa pļavas ceļu, sajūtiet sevī atmodināto, spēkozolu papildināto enerģiju, iedvesmu un lidzsvaru, kuru sniedz labības tīrumi, pļavas, upe, vejš un mežs. Izejot uz grants ceļa griežaties pa labi R virzienā, kur labajā pusē starp ceļmalas kokiem jau redzamas Medņu viensētas ēkas un dārzs.
Spēkozolu pārgājiens ReTV vēstīs